Kamis, 18 November 2010

SUDAH SAATNYA ORANG TIMOR LESTE MENDAPATKAN PENDIDIKAN YANG BERKUALITAS


Husi: David Aleixo Guterres,S.Pd.


Relasiona ho progama Governu nebe desidi ona katak tinan 2009 ne’e nuda’ar tinan infra-strutura nebe ita hotu espera katak iha tinan 2009 ne’e Governu liu husi ministerio Edukasaun rehabilita eskolas sira iha Timor laran tomak, liu-liu iha capital Dili. Se ita hakarak koalia kona ba kualidade, ita tenke hadia uluk edificio eskolas sira, tamba ne’e nudar parte ida nebe importante hodi hasae kualidade alunus sira nian. Alunus  iha motivasaun  atu estuda no aprende, wainhira sira iha ambiente eskola nebe diak, fresku no seguru. Alunus sira tenke sente duni katak eskola hanesan mos sira nia uman rasik hodi estuda.
Hau foti kestaun ne’e laos tamba hau hakarak hatun ema ruma, maibe ide ne’e realidade duni no to’o ona tempo atu ita tau importansia ba kestaun ne’e. Hau mos aproveita opurtunidade hodi haforsa hanoin nebe ita nia ministerio educação traça tiha ona, katak iha tinan ida ne’e ministerio nia planu atu hadia edificio eskola sira. Tamba hanesan ita asisti no hare edificio eskola publiku sira nebe iha sidade Dili laran la iha kondisaun diak hodi halão prosesu  aprendisajen. Edificio eskola pre-secundario no secundario nebe iha sidade Dili kuaze 80% nia kondisaun aat, mak hanesan : janela, odamatan, meja, kadeiras la iha, moru eskola nebe nakloke, la iha seguransa (penjaga) eskola nebe halo povu sira bele kesi nia animal iha ambiente eskola, ema liur nebe laos alunus bele tama-sai eskola tuir sira nia hakarak hanesan ba paseu,  nebe afeta ba prosesu aprendisazen, no ema liur mos bele tama iha eskola no ameasa professores, ho sel-seluk tan.
Ho problema hirak ne’e  hau husu ba ministerio da educação, kuandu iha ona planu atu hadia edificio eskola sira, tenke implementa lalais atu minimiza problema hirak nebe afeta ba prosesu aprendisazen, atu nune’e prosesu aprendisazen bele lão ho diak. Se bele karik tau mos seguransa (penjaga sekolah) iha eskolas sira atu evita ema tama sai eskola hanesan ba pasiar.
Iha mos hanoin seluk nebe hau hakarak propoin ba ministerio, atu bele tau matan ba profesionalimu professores liu-liu iha nivel pre-secundario no secundario. Tamba iha professor balun hanorin la profesional, katak hanorin la tuir sira ida-idak nia area ka profisaun (keahlian). Ezemplu: Iha professor balun nebe hasai bacharalato ka licenciatura iha area agrikultura, maibe sira hanorin Fisika, Biologia e Kimika, balun akaba iha area Teknika maibe hanorin Fisika e Matematika, no sel-seluk tan; maibe depois sira nebe akaba Fisika, Biologia, Matematika no Kimika sei ba hanorin fali saida? Los duni ho rajaun katak iha tempu transitoriu ita loke eskolas sira la iha ema atu hanorin no ema balun mak oferece nia-an atu hanorin voluntariamente to’o agora. Iha tempu neba ita loke vaga excata ba ema atu sai profesor, maibe la iha ema ruma mak prence vaga nebe ita oferece, maibe depois tinan 8 nia laran ita ukun-an saida mak ita sei hanoin? Tamba oras ne’e ita nia orientasaun ba liu buat ida naran kualidade da ensino, ne’e katak ita tenke muda buat ruma hodi halo dezenvolvimentu. Iha tinan 8 nia laran universidade balun-balun halão ona graduasaun ba nia graduando barak, tamba sa mak ita la bele ona halo mudança iha area sira nebe importante?
Iha parte seluk mos katak profesor sira la bele servico ho profesional tamba iha kondisaun-kondisaun seluk mak hanesan alunus barak no liu kapasidade salas no profesores, Profesor balun hanorin salas barak ho alunus nebe barak. Problema ne’e akontese tamba iha alunus barak mak mai husi distritus no sub distritus, alunus barak mak depois akaba sira nia estudu iha nivel pre-secundario iha sub distritus hakarak mai hotu eskola iha Dili. Tuir lolos durante ne’e kuaze sub distritus tomak iha eskola secundario ho profesores nebe suficiente. Tamba sa mak sira hotu hakarak mai eskola iha Dili? Balun dehan tamba familia hela iha Dili, seluk dehan sekola iha Dili mak rame, no sel-seluk tan. Keta karik dezemvolvento ekonomia nebe sei konsentra deit iha kapital Dili, maibe mos karik seidauk iha regulamentu ruma husi ministerio educação nebe inpede sira mai Dili. Ita la hanoin atu halo diskriminasaun, maibe se kuando ita hakarak kualidade, mak tenke iha limitasaun alunus iha salas para profesores sira hanorin ho eficiensi no efektivu. Tamba se alunus barak liu iha sala ida (50 alunus ba leten) mak halo profesores sira hanorin la efektivu, oin sa ita bele hetan nia kualidade?
Durante ne’e ita hare  eskola secundario sira iha sub distritus alunus husi primeiro ano to’o terseiro ano iha sala ida-ida deit ho profesores nebe suficiente, maibe iha Dili saida mak akontese; alunus barak liu, primeiro ano deit liu sala sanulu nebe halo profesores balun  hanorin klase paralelu. Kestaun ida ne’e halo profesores sira la bele hanorin efektivu tamba nia ladun prepara materia ho diak hodi hanorin, sa tan mais profesor ne’e hanorin disciplinas nebe laos nia area.
Kestaun seluk nebe halo profesor sira ladun halão nia profisaun ho diak no sei fo infaktu negativu ba kualidade alunus mak kondisaun segurança, katak dala barak alunus nia notas negativu (mean) la  pasa klase( tidak naik kelas), eskola no profesores mak sala, no to’o ikus inan-aman no ema liur sempre fo ameasa ba profesores sira. Nebe alunus sira iha moto ida nebe sira hakerek iha parede lolon katak “ nilai siswa di tangan guru, tapi nyawa guru di tangan siswa”.lia fuan ka moto ida ne’e mak dala ruma halo educador sira sai la profesional no sempre fo notas nebe aas ba alunus sira maske la kualifikado.
Problema hanesan ne’e laos inan-aman mak kria ka hanorin ba oan sira, maibe tamba kondisaun ambiente mak fo hanoin ba sira hodi halo. Tamba inan-aman barak mak hakarak nia oan sira sai matenek no hakarak nia oan sira tama iha eskola nebe gratuita, tamba sira nia kondisaun ekonomia la favorece hodi karuka sira nia oan tama iha eskola privadu, tamba eskola privadu nia propinas karun ka aas liu. Maibe realidade nebe hatudu katak tinan-tinan eskolas privadu sira sempre simu alunus nebe akaba pre-secundario barak, ho ida ne’e ita bele analiza katak maske karun maibe inan-aman barak mak sei haruka oan sira ba eskola iha eskola privadu. Inan-aman balun komfesa katak meske ho propinas nebe karun ka aas maibe importante mak sira nia oan bele aprende no estuda iha ambiente nebe diak no fresku no oan sira bele hetan educação nebe adekuadu katak alende aprende matenek iha ciencias, oan sira mos hetan educação nebe hatene respeitu inan-aman no ema seluk iha sira nia sosiedade, duke tama eskola nebe gratuita maibe oan sira sai fuik.
Realidade seluk mos hatudu katak tinan-tinan iha ezame nasional alunus sira pasa (lulus) 100% ho notas nebe mesak as, maibe sira ladun halo kompetisaun ho sira nia maluk seluk wainhira tama iha universidade. Iha balun nebe konsege manan iha testing, maibe depois fulan tolu ka haat sira komesa retira-an, tamba sira ladun iha kapasidade para kompete ho maluk seluk, no sira iha eskola secundario nunka hetan difikuldade wainhira estuda tamba hein pasa ka lulus deit.
Koalia kona ba kualidade educação ne’e laos fasil, maibe se ita la hanoin agora sei sai dezastra ida ba ita no ita nia nasaun. Atu hasa’e kualidade da educação presija ita hotu nia partisipasaun no kolaborasaun, presija partisipasaun aktivu no dinamiku husi inan-aman, alunus, profesores, no staf sira seluk nebe iha responsabilidade ka interese kona ba  educação. Ita keta iha hanoin ida katak nasaun foin ukun-an tamba ne’e sedu liu kuandu ita koalia kona ba kualidade da educação, se iha hanoin hanesan ne’e, ita tarde ona. Los duni nasaun Timor Leste foin ukun-an maibe mundu tuan ona, ema iha nasaun seluk hanoin hela oin sa duni teknologia, maibe ita hadia kualidade educação deit mos seidauk.
Ho razaun hirak ne’e husu ba inan-aman atu kopera eskola ( diretor no mestri sira) hodi eduka ita nia oan sira. La bele fo kulpa deit ba mestri sira, maibe inan-aman mos tenke iha responsabilidade ba oan sira. Oan sira so oras 8 deit mak hamutuk iha eskola, maibe durante 16 oras iha inan-aman nia responsabilidade.  Inan-aman sira tenke kontrola nia oan sa oras mak sira fila eskola, estuda ka halo buat seluk. Dala ida tan husu ba inan-aman sira mai ita hamutuk fo liman ba malu hodi educa ita nia oan sira, oan sira nia futuru iha ita nia liman.
Penulis adalah dosen UNTL
 fakultas keguruan dan ilmu pendidikan
 anggota Petroleum Quality Control
 di East Petroleum Coorperation

Bp. Drs. Hiskia Ahmad, Guru besar Kimia dasar ITB Bandung

Bp. Drs. Hiskia Ahmad, Guru besar Kimia dasar ITB Bandung